svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Joprojām nespēju iztēloties, ka viņa tur guļ. Tas ir neloģiski. Kāpēc mīļš cilvēks jāaprok kaut kādā vientulīgā bedrē, aukstā, smilšainā, pilnā ar vabolēm? Dzīve taču nevar beigties tā - pēc visa, kas bijis, pēc visa, kas bijusi viņa.

/"Daiļās būtnes"/

Tik skumji, ka vienīgais, ko varu viņas labā darīt, ir apklāt kapu kopiņu ar skujām..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru