Mūzika glabā visas atmiņas, reizēm uzplēš senas brūces. Tāpat tie sapņi, kuri vienmēr rāda to, kā varētu būt. Cik mēs kopā varētu būt laimīgas, darīt visu, ko dara citas mammas ar meitām. Spēlēju sintezatoru līdz acis aizmiglojās tā, ka vairs neredz notis. Arī šobrīd tāpat. Bet pilnīgi katrā sapnī es apzinos to, ka tā nevar būt un, ka kaut kas nav kārtībā. Laikam jau man zemapziņā ir iekalts tas, ka nekad vairs viņu neredzēšu, ka viņa nekad neatgriezīsies. Pat sapņos man nav lemts izjust to laimi un atkalredzēšanās prieku. Bet nekas, man patīk smaidīt un izlikties, ka viss kārtībā