let me sleep in your arms

Sēžu. Klausos labu mūziku un atceros. Reizēm vajag iziet laukā, lai izkratītu sirdi par sasāpējušām lietām, bet tieši šī ir tēma, par kuru nevienam neko nesaku. Nav jau arī neviena, kas saprastu, visi uzreiz domā `ak, nabadzīte` utt, bet man vienkārši vajag parunāties. Labi, ka man vismaz ir viņas, vismaz kāds, kurš cenšas saprast. Viegli nav. Bet arī čīkstēt nav iemesla. Tikko izdzēsu visu sava mp3 saturu, saliku dziesmas no laikiem, kad klausījos tiešām labu mūziku. Tagad tur ir tikai 21 dziesma, toties tās atbilst manam pašreizējajam garastāvoklim.

Šodienai: HIM - In joy and sorrow